Piepildīta un gara diena Tukumā
2022. gada jūlija izskaņā tikāmies Kurzemē, šoreiz Tukumā, audžuģimeņu centrā “Terēze” ar TIK lieliskiem jauniešiem!
Pasākums bija veltīts veselām divām aktivitātēm – “Es un iniciatīva” un “Manas prasmes – mana kompetence!”
Kopā spēlējām spēles, mācījāmies un trenējāmies:
ü veidot patstāvīgu viedokli, ü analītiski un kritiski izvērtējot iegūto ü spēt izvairīties no konfliktiem ü konstruktīvi diskutēt |
Dienas pirmajā daļā runājam par un ap komunikāciju aktivitātes “Manas prasmes – mana kompetence!”. Arī paši jaunieši aktivitātes beigās atzina, ka komunikācijai ir tik daudz šķautnes, tik daudz ko ņemt vērā un, īstenība arī, TIaK daudz ko mums visiem mācīties, lai komunikācija veidots veiksmīga un mēs katrs varētu nonākt pie vēlamā rezultāta.
Dienas otrajā daļā runājām par demokrātiju, pilsonisku aktivitāti un iniciatīvām – kas ir un kas nav iniciatīva, cik daudz Latvijas pilsoņi paši var vai nevar ietekmēt notikumus savā valstī, ko maina tas, ka mēs zinām kā strādā mūsu valsts…?
Un ziniet, kas ir vislielākais gandarījums? Kad vēl pēc nodarbības beigām ir jaunieši, kuri uzkavējas un vēlās uzzināt vairāk, paši iesaistīties un arī īstenot savas iniciatīvas, par spīti tam, ka vēl pāris stundas atpakaļ nemaz savā ikdienā nebija lietojuši tādus vārdu kā “iniciatīva” un “pilsoniska aktivitāte”!
Ar nepacietību gaidām nākamās iespējas tikties ar jauniešiem!
Ja arī Tu vai kāds Tev zināms jaunietis ir ieinteresēts iemācīties ko jaunu savas nākotnes vārdā, īstenot kādu savu iniciatīvu vai vienkārši labi un saturīgi pavadīt savu laiku – dod mums ziņu!
Aicinām uz pasākumiem "PRASME REAĢĒT UZ SITUĀCIJU, DUSMU MENEDŽMENTS"
? Kā izskaties tu kad dusmojies?
? Kā tu jūties, kad dusmojies?
? Kā tu tiec galā ar savām dusmām?
? Vai dusmoties ir slikti?
? Dusmas labāk ir laist ārā kur un kā pagadās vai apspiest un norakt sevī? Varbūt ir kāds cits, labāk variants, kod darīt ar dusmām?
? Vai dusmas var mums būt arī noderīgas?
Projekta “Kopā stipri!" 2. aktivitātē "Manas prasmes - mana kompetence"- plānots jau nākamais izglītojošais seminārs -
PRASME REAĢĒT UZ SITUĀCIJU, DUSMU MENEDŽMENTS
KAD? - 21.04.2022.plkst.16:00
KUR? - Zoom - piesakies saitei zemāk
KĀ? - interesanti, izzinoši, interaktīvi, atbalstoši!
Dusmas ir viena no mūsu pamata emocijām. Viena no emocijām, kas izpaužas visiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.
Ir pierādīts, ka tad, ja īgnums un aizkaitinājums tiek izjusts saistībā ar otru cilvēku, tam ir tendence pāraugt spēcīgākās emocijās – dusmās un niknumā, ja vien īgnumu izraisošās domas netiek apturētas.
Tātad tīri tehniski varam teikt, ka aizkaitinājumu izraisa noteiktas mūsu domas un ka ir iespējams tās apturēt.
Aicinām uz pasākumiem "PRASME REAĢĒT UZ SITUĀCIJU, STRESA KONTROLE"
Piesakies tiešsaistes pasākumam spiežot uz kāda no attēliem!
Pasākums notiek divas reizes, divām auditorijām, jo plānojam ar Jums tikties arī klātienē un tad gan nesanāks taisīt kopīgu pasākumu Latgalē un Kurzemē, vaine?
Tev nepieciešams pieteikties pasākumam, lai varam nosūtīt piekļuves saiti pasākumam.
Uzsākam nākamo tēmu sadaļu aktivitātē “Manas prasmes = mana kompetence” un šajā sadaļā strādāsim ar tēmām:
- prasme reaģēt uz situāciju, stresa kontrole
- prasme reaģēt uz situāciju, dusmu menedžments
- prasme risināt konfliktus/neiekāpt konfliktos.
Arī visas šīs tēmas ir saistītas ar mūsu ikdienu, mūsu komunikācijas spējām un savstarpējo sadarbību, ar to, kā risinām problēmas un īstenojam idejas, ar to vai un cik pilsoniski aktīvi mēs esam.
Ja protu vadīt sevi un savas emocijas, ja protu neiekāpt konfliktos vai tikt no tiem veiksmīgi ārā, tad manī ir lielāka motivācija darboties, rīkoties, komunicēt ar citiem! Un tie citi – mēs visi – esam TIK ļoti dažādi!
Kā teica viens jaunietis kādā no iepriekšējiem pasākumiem:
“ir taču interesanti, ka mēs katrs esam dažādi, nevis vienādi!”
Kā vienmēr – pasākums notiek divas reizes – 3. un 10. martā plkst. 16:00.
Pasākumā “PRASME REAĢĒT UZ SITUĀCIJU, STRESA KONTROLE” sniegsim katram interesentam teorētiskas zināšanas un praktiskus paņēmienus, kā veiksmīgi reaģēt stresa situācijās, ko un kā darīt pašam, lai situācijai būtu iespējami labākais iznākums, un padomus, ko darīt ikdienā, lai stresa situācijās ir vieglāk.
Argumentēt nozīmē strīdēties?
Ikvienam būtu jāprot atrast, apkopot un korekti izmantot informāciju. Jo veiksmīgāk mēs spējam argumentēt šo informāciju, savu nostāju, viedokli vai kādu tematu, jo veiksmīgāk varam sasniegt savus mērķus, lai arī kādi tie būtu – pabeigt veiksmīgi skolu, pierunāt vecākus nopirkt jaunāko spēļu konsoli, sarunāt prakses vietā, lai tomēr maksā arī algu vai pierunāt mājiniekus doties trakā ceļojumā vai mierīgā atpūtā uz kādu SPA.
Bet ko nozīmē argumentēt? Kas ir arguments?
Vai varbūt vārds angļu valodā argument (strīds) ir ar tādu pašu nozīmi kā vārds arguments mūsu pašu latviešu valodā?
Tas, ja man ir arguments, tad tas nozīmē, ka es eju strīdēties vai kauties?
Arguments ir ideja, ko mēs izskaidrojam sniedzot apgalvojumu un pamatojumu šim apgalvojumam.
PIEMĒRAM:
Apgalvojums – melni apavi ir vislabākie.
Vai Tu man piekritīsi? Vai Tu apstrīdēsi manu apgalvojumu?Pieņemsi, ka tā vienkārši ir, punkts, man taisnība? Lai apgalvojums taptu par vērā ņemamu argumentu, man tas ir jāpamato, tāpēc.
Pamatojums – melnā krāsa saskan ar visām citām krāsām kopā un tad,kad es saģērbjos, melnie apavi piestāv visam, kas ir mugurā.
Šobrīd mūsu sarunā ir bijis ne tikai apgalvojums, bet arī šī apgalvojuma paskaidrojums – vai šajā situācijā ir lielāka iespējamība, ka Tu piekritīsi manam teiktajam?
Apgalvojums ir noteikta doma. Parasti tā ir kategoriska – tas ir kāda spriedums. Apgalvojums atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem. Apgalvojums var būt pilnībā subjektīvs un manis izdomāts, bet… lai citi ņemtu vērā manu apgalvojumu, man ir jāmāk tas pamatot.
Bet kas ir pamatojums? No kurienes tas rodas? Vai tas ir kaut kas manis izdomāts, vai tas ir kāda cita izdomāts, vai tas ir pārbaudīt praksē, vai ir veikti pētījumi, lai pierādītu šo pamatojumu?
Pamatojumi var būt dažādi… vismazāk spēcīgie un ticamie pamatojumi ir pašu izdomāti, nepārbaudīti piemēri, varbūt kāda pieredze no dzīves. Bet, tā kā tā ir Tava pieredze, tā var nestrādāt attiecībā uz citiem un tāpēc šis pamatojums var nederēt citiem.
Spēcīgākus pamatojumus varam izteikt, ja lasām vai klausāmies ekspertu rakstus vai intervijas, taču vienmēr jāceras, ka eksperts parasti var būt tikai vienā jomā/jautājumā un, ja šis eksperts runā par citu jautājumu, iespējams, viņam nav nepieciešamās kompetences, lai viņa viedoklis būtu vērā ņemams.
PIEMĒRAM:
Vai Tu ņemtu padomu kā risināt algebras uzdevumu no latviešu valodas skolotāja?
Lielāka iespējamība izteikt spēcīgus un tiešām labus pamatojumus ir, ja tiek pētīti un analizēti statistikas dati, kuros tiek atspoguļota vairāku cilvēku pieredze, vairāku ekspertu redzējums, vairāku notikumu gala iznākumi.
Un, protams, visspēcīgākos pamatojumus mēs varam iegūt, ja tiek veikti empīriski (īpašu datu apkopošana, kas iegūta objekta izpētes laikā) pētījumi ilgstošos laika posmos un šo pētījumu dati tiek apkopoti.
PIEMĒRAM:
Ilgstoši pētījumi saistībā ar iedzīvotāju labsajūtas un laimes izjūtas līmeni kādā konkrētā valstīt var sniegt pamatojumu argumentam par to, kurā valstī būtu dzīvot vislabāk.
Esam veiksmīgi iesākuši 2022. gadu
ar diviem tiešsaistes pasākumiem (27.01.2022. un 03.02.2022.) otrajā projekta “Kopā stipri!” aktivitātē “Manas prasmes ir mana kompetence”, kuros tikāmies ar gandrīz 50 ieinteresētiem cilvēkiem, lai pastiprinātu zināšanas par argumentāciju un trenētos to darīt arī praktiski! Pasākumus joprojām finansē Aktīvo iedzīvotāju fonds!
Abos pasākumos notika vairāki grupu darbi, kur katrai grupai bija jāizdomā pamatojumi kādam argumentam un pēc tam jācenšas izdomāt pamatojumi pretējam argumentam. Šāda veida uzdevumi lieliski sniedz iespēju paraudzīties uz lietām, problēmām un jautājumiem arī no pretēja skatu punktu, jo reizēm tieši tur var atrast atbildi savam argumentam.
PIEMĒRAM:
No sākuma izdomā vairākus (vai vari vismaz piecus?) pamatojumus argumentam “nepieciešams ieviest 6 dienu darba nedēļu”. Tad, kad esi apkopojis šos pamatojumus, tad izdomā citus pamatojumus argumentam “nepieciešams ieviest 4 dienu darba nedēļu”. Pavēro, kas būs kopīgs un, kas būs atšķirīgs Tavos argumenta pamatojumus – šī ir lieliska vieta, lai meklētu radošas idejas vai ideju risinājumus!
Aizstāvēt savu viedokli bieži vien nozīmē kritizēt citu, taču vienmēr ir jāzina mērs, tas jādara konstruktīvi. Pirms reklamē savu viedokli, padomā, kas varētu patikt pretējai pusei, un uz to liec akcentu. Izvairies arī no konflikta, izturies cieņpilni un pieņem, ka arī Tavs oponents ir pārliecināts par savu viedokli – jums ir jāatrod kopīga valoda, lai arguments neizveidojas par kautiņu.
Paldies QUO tu domā? par lielisko sadarbību un neatsverami vērtīgajām zināšanām, ko esiet snieguši!
PAMĒĢINI ŠĀDI:
15 minūtes meklē kādu rakstu internetā vai žurnālā, kādā avīzē. Svarīgi, lai šis raksts būtu līdzsvarots - lai Tev ir iespēja noteikt argumentus abām pusēm - gan PAR, gan PRET!
Tad uztaisi nelielu pezentāciju citiem un īsis izklāsti:
- raksta tēmu;
- kādi bija argumenti katrā pusē;
- cik kvalitatīvi bija argumenti;
- kas Tevi pārsteidza?
Practice makes perfect - lai sasniegtu rezultātus ir jātrenējās un jāmēģina atkal un atkal!
Aicinām uz pasākumiem "Manas prasmes - mana kompetence"
Iesākam jauno gadu aktīvām, praktiskām un izglītojošām nodarbībām tiešsaistē par savstarpējās saskarsmes, argumentācijas, kritiskās domāšanas prasmēm. Nodarbībās būs iespēja uzzināt vairāk par vērtīgām ikdienā pielietojamām prasmēm un, kas ir ļoti svarīgi, lieliska iespēja arī trenēt šīs prasmes!
PIESEKIES SPIEŽOT TE |
Lai saņemtu Zoom saiti, nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās
✅ Prasme veidot dialogu
Dialogs mūsdienu demokrātiskās pasaules un katra cilvēka izaugsmes skatījumā nodrošina iespēju izzināt patiesību, nodrošina iespēju iepazīt atšķirīgus viedokļus, vienoties par konkrētiem jautājumiem un aktivizēt paškontroli un personības pašpilnveidi. (avots)
Kas ir dialogs? Dialogs ir:
- Saziņa
- Starp 2 un vairāk personām
- Nejauša saziņa
- Ikdienas sarunvaloda
- Uz argumentiem balstīta saziņa
- Runa, rakstīšana
- Iesaistās visas puses – nav tikai klausītājs vai tikai runātājs
- Bieži tiek lietoti jautājuma teikumi
Dialogs sākas no drosmīgas vēlmes zināt
un būt zināmam citiem.
Tas ir rūpīgs un neatlaidīgs darbs,
lai novērstu visus šķēršļus,
kas aizēno mūsu cilvēci.
/ Daisaku Ikeda, Japāņu budistu filozofs, pedagogs, autors un kodolatbruņošanās aktīvists /
✅ Runa un retorika
Cilvēkam, kas gatavojas uzstāties auditorijas priekšā, ir jābūt pārliecinātam un gatavam. Ir jāapzinās kas ir publika, kāpēc runa tiks teikta tieši viņiem, kas ir runas mērķis, kā tas tiks izpausts un arī ir jāatceras kas esmu es pats. Lai tas viss ritētu veiksmīgi, ir iepriekš kārtīgi jāiepazīstas ar tekstu(it īpaši, ja tas nav paša rakstīts), jāizanalizē tas, jāsakārto tā, lai būtu pēc iespējas vieglāk uztverams klausītājam un nevienu mirkli nedrīkst par sevi šaubīties.
Retorika ir māksla un mācība par mērķtiecīgu valodas līdzekļu izvēli un lietojumu, lai pārliecinoši iedarbotos uz domas un teksta recipientu; arī mācība par valodas līdzekļiem un to efektivitāti; klasiskajā (antīkajā) izpratnē – arī par publiskās runas veidiem un runu kompozīciju. (avots)
✅ Argumentācijas prasme
Kā zināt, kam ticēt un kam nē? Kā objektīvi atšķirt vērtīgo no mazāk vērtīgā? Kā atpazīt melus un manipulācijas? Kā paturēt “skaidru galvu”, domāt un pieņemt lēmumus pašam, nevis kāda ietekmē?
Kritiskā domāšana ir svarīga ikvienam cilvēkam, kurš vēlas proaktīvi uzņemties atbildību par savu dzīvi un lēmumiem, taču jo īpaši vadītājiem, kuru lēmumiem ir ietekme uz citu cilvēku, organizāciju, uzņēmumu un sabiedrības dzīvi kopumā. (avots)
9 lapa no 13